Šī gada jūnijā pēc SIA Passo ielūguma Rīgā ieradās un novadīja divu dienu semināru kompānijas Greppmayr Footcare īpašnieks, praktizējošs podologs Andreass Grepmaiers (Vācija). Seminārā piedalījās 14 Latvijas speciālisti. Un tas nebūt nav maz. 14 labi sagatavoti meistari – tas ir tikai sākums. Pie kam jāatzīmē, ka termins “podologs” Latvijā bieži netiek pieminēts. Mēs esam pieraduši teikt – “pedikīre” vai, labākajā gadījumā, “pedikīra meistars”. Bet, patiesībā, cilvēks, kurš profesionāli nodarbojas ar pēdu problēmām, ir podologs.
Prof: Ar ko Greppmayr Footcare nodarbojas šodien?
А.G.: Mēs turpinām sekot tradīcijām, ieviešot praksē mūsdienu inovācijas. Mūsu uzņēmums modernajā podoloģijā ir ieviesis ne tikai jaunas tehnoloģijas, bet arī jaunu filosofiju, jaunu pēdu kopšanas koncepciju, kuras priekšgalā ir ne tik daudz tradicionālā operatīvā iejaukšanās, cik pēdējo zinātniski-tehnisko sasniegumu uzstādnes podoloģijā.
Produktu rūpnieciskā ražošana tika uzsākta 1990.gadā. Bet 2000.gadā ražojošā daļa pastiprinājās, jo man pievienojās divi tehniski izglītoti partneri. Firmas darbība uzlabojās, tad tika pieņemts lēmums strādāt eksportam. Savu produkciju kompānija eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm, tajā skaitā arī uz Latviju.
Pirms 8 gadiem mēs sākām piedāvāt pilnīgi jaunu revolucionāru tehnoloģiju – speciālus krēmus-putas Callusan kāju un pēdu ādas kopšanai. Tā ir pilnīgi jauna produktu paaudze, kurai līdz šim brīdim nav analogu. Visi produkti, kurus izstrādā firma, rodas pēc klientu pieprasījuma, kā atbilde uz viņu vēlmēm, kā viņu problēmu risinājuma līdzeklis. Mēs uzskatām, ka panākumu atslēga ir pastāvīga savstarpējā saikne. Labas kosmētikas, labu podoloģisko iekārtu ražotājam jābūt lietas kursā, jāieklausās cilvēku viedokļos un vēlmēs.
Prof: Kādi ir nākotnes plāni?
А.G.: Firma ir pastāvīgos radošos meklējumos, nodarbojas ar izstrādēm. Pavisam nesen parādījās jauna nagu protezēšanas profesionālo līdzekļu paaudze – UNGUISAN. Arī pēdējais seminārs Rīgā tika veltīts šai tēmai. Tiks attīstīta Callusan līnija, šinī jautājumā mums ir nopietni plāni. Šobrīd līnijā ir 6 produkti, būs vairāk. Un, protams, mēs neaizmirsīsim arī tradicionālo produkciju. Domājam izstrādāt kāju vannu produktu līniju.
Prof: Vai jums patika Latvijā?
А.G.: Vizītes divās dienās grūti rast priekšstatu par valsti, bet Rīga man, protams, patika. Ļoti atklāta pilsēta ar skaistu arhitektūru, kur dzīvo patīkami cilvēki.
Prof: Kā noritēja seminārs Rīgā?
А.G.: Es uzreiz sapratu, ka UNGUISAN tehnoloģija vietējos speciālistus ir ieinteresējusi, semināra dalībnieces bija ļoti aktīvas un uzdeva daudz jautājumu. Es zinu, ka Latvijā podoloģija vēl ir nosacīti jauns jēdziens, bet šajā valstī tai ir liela nākotne. Un, lai gan es ievēroju, ka cilvēkiem, kas bija atnākuši uz semināru, trūkst akadēmisko zināšanu, tomēr viņiem ir interese un vēlēšanās mācīties, bet tā ir pati galvenā panākumu ķīla.
Prof: Vai podologam ir jābūt medicīniskai izglītībai?
А.G.: Nekādā ziņā! Es neuzskatu, ka podologam jābūt medicīniskai izglītībai. Podologs nekādā gadījumā nav ārsts. Viņš var palīdzēt pacientam, strādājot ciešā sadarbībā ar ārstējošo ārstu. Bet ārsts dara savu darbu, podologs savu. Bez šaubām, podologam jāzin anatomija un fizioloģija. Tomēr, jebkurā gadījumā, tieši ārsts uzstādīs pacientam galīgo diagnozi. Podologa funkcijas ir citas, viņam uzmanīgi jāieklausās ārsta ieteikumos.
Prof: Kad apmeklēsiet Rīgu nākošreiz?
А.G.: Viss atkarīgs no turpmākās lietu attīstības, bet gribētos cerēt, ka vizīte būs drīz.
.jpg)
.jpg){kind=small}
